Pasaku klintis un mežs Ahjas upes senlejā
Runā, ka šeit apstājas laiks. Ikviens, kurš ierodas Taevaskodas senlejā, nemanot nonāk senaizmirstu mītisku tēlu valstībā. Ierasto lauku ainavu nomaina dūmākā tīts vecu skuju koku mežs, kur klusumā dzirdams senās Ahjas upes tecējums. Sūnām un ķērpjiem apaugušās smilšakmens klints velves liegani atspīd rāmi plūstošajā upes ūdenī, veidojot abstraktus krāsu gammu veidojumus. Staigājot pa šejienes apkārtni, pārņem sajūta, ka esi tikai viesis, kura soli uzmana simtiem netveramu skatienu. Teikas vēsta, ka klints atvērumos un spraugās neviena netraucētas dzīvo meža un ūdens dievības, kuras noteiktā laikā un apstākļos parādās labu nodomu vadītiem atnācējiem, lemjot viņu likteni. Vietējie iedzīvotāji tic, ka tās nav tikai teikas.
Dienvidigaunijas dabas rota
Meža vecākais un avotu jaunava
Par Ahjas upes senleju atrodamas vairākas teikas, kas spēj uzburt tēlainus iztēles augļus ikviena dabas mīļotāja apziņas nostūrī. Viens no nostāstiem vēsta par meža vecāko - ne cilvēku, ne dzīvnieku - kurš uzmana, lai tiktu ievērota senlejas valstības kārtība, atskaitoties par to dievībām. Nav gan īsti zināms, kas notiek ar tiem, kas šo kārtību pārkāpj, taču, spriežot pēc tā, cik neskarta un pat pirmatnēja ir apkārtnes ainava, sekas par postīšanu droši vien ir šausminošas. Savukārt otra teika stāsta par Ahjas upes alu un tajā mītošu avotu jaunavu. Jauniem vīriešiem, kuri vēlas atrast savu liktenīgo mīlestību, vasaras saulgriežu naktī jāiet uz alu un jāgaida parādāmies jaunavu, kura pateiks, kur meklēt topošo sievu. 
