Latvijas sērfotāju paradīze Pāvilosta
Pāvilosta kā apdzīvota vieta vēstures liecībās minēta jau 13. gadsimtā, kad dažādās interpretācijās minēta gan Livonijas, gan vēlāk Kurzemes guberņas kontekstā. Gandrīz kā jebkurā ostas pilsētā, arī Pāvisostā visa dzīvojamā un industriālā apbūve, galvenokārt, izvietota abpus Sakas upes iztekai jūrā. Savu nosaukumu pilsēta ieguva 1879. gadā, kad zemes īpašnieks Oto fon Lilienfelds, vēloties izveidot ostu, nokristīja šo vietu sava brāļa, Kurzemes gubernatora Paula vārdā. Osta gan attīstījās lēni, jo sākumā te ienākuši tikai daži preču kuģi, kas apgādāja Liepājas tirgu. Situācija mainījās Liepājas Karsotas celtniecības laikā, kad no Pāvisostas apkārtnes uz Liepāju tika vēsti būvniecībai nepieciešamie akmeņi. Gūstot impulsu no šīm aktivitātēm, pilsētā sāka attīstīties arī kuģubūve, zvejniecība un tirdzniecība. Pirmā pasaules kara laikā kuģu būvētavas tika iznīcinātas, kuģi nogremdēti vai pārdoti. Apsīkušo ostas darbību lēnām pārņēma zvejnieki un lomu iepircēji. Tāpat, kā gadalaiku maiņa dabā, arī Pāvilosta piedzīvo savas pārvērtības, it sevišķi vasarā, kad pilsēta vilina apmeklētājus ne tikai ar savu piejūras klimatu, molu un pludmali, bet arī ar sērfošanai piemērotiem apstākļiem. Vasaras sezonā viļņu šķēlējiem uz Pāvilostu tiek organizēti speciāli braucieni un aizvadītas nometnes. Tāpat pilsētā pieejams lokālais sērfošanas klubs un pat sērfošanas tematikā ierīkota kafejnīca.
Tiem, kuri sirdī piezemētāki (ar uzsvaru uz pēdējo zilbi) un sērfošanai pamatā izmanto internetu, pilsēta piedāvā arī mierpilnāku un nesteidzīgāku atpūtu - novadpētniecības muzeja apmeklējumu, pastaigu pa pludmali dzintaru vai idillisku skatu medīšanai vai kūpinātu jūras labumu baudīšanu kādā no vietējo zvejnieku sētām.
Tūristiem ar autotransportu der apskatīt arī netālu esošo Akmeņraga bāku, kas uzcelta kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras apkārtnē.