Līgatnes tumšo ūdeņu mistērija. Pārcēlāja stāsts
Līgatne ir neliela, ainaviska pilsēta Vidzemē, Gaujas kreisajā krastā, kas visiem pārsvarā asociējas ar smilšu alu pagrabiem un papīrfabriku. Lai arī šķietami Idilliska un rāma, šī vieta jau izsenis glabā kādu baisu nostāstu, ko paaudzēs viens otram nodevuši vietējie iedzīvotāji... 
Leģenda par pārcēlāju
Stāsts ir par kādu jaunu un spēcīgu puisi, pārcēlāju, kurš palu laikā pa Līgatnes upi vadājis dažādas preces un reizumis arī cilvēkus. Puisim bijusi ģimene, skaista sieva un divi mazi bērni - puisītis un meitenīte, kurus viņš ļoti mīlējis un gādājis par tiem. Dienās, kad pārcēlājs strādājis, ģimene mēgusi uzturēties un sagaidīt vīru pie tagadējās Anfabrikas klints uzpludinājuma. Bērni spēlējušies, dziedājuši, bet sieva darinājusi rokdarbus. Reiz kādā dienā, kad pārcēlājs atkal bija devies izbraukumā, gar upi nākuši vācu tirgotāji, kas pamanījuši pie klints sēdošo jauno sievieti. Garām ejot, viens no tirgotājiem pēkšņi sagrābis laivinieka sievu un, ļaunu nodomu vadīts, vilcis viņu uz tuvējo klints alu. Sievietes saucienus sadzirdējuši abi netālu esošie bērni, kuri tūlīt skrējuši mātei palīgā. Tirgotāji apjukuši un, baidīdamies no nevēlamas apkārtējo uzmanības, bērnus noķēruši, visiem pietinuši akmeņus un iemetuši uzpludinājumā. Vakarā pie klints atairējies pārcēlājs, kurš ilgi saucis un meklējis ģimeni, līdz uzpludinājumā pamanījis peldam mazās meitiņas kurpīti. Laivinieks tūdaļ meties tumšajos upes ūdenos, un, kā vēsta nostāsti, tā arī nav izniris. Šis stāsts, iespējams, sen jau būtu aizmirsts, ja vien klints apkārtnē laiku pa laikam nenotiktu savādas lietas. Kā stāsta iedzīvotāji, nereti rāmās un mierīgās naktīs, ejot garām klintij, var dzirdēt mazas meitenītes dziedāšanu. Veci cilvēki arī runājot, ka ikvienu sirdī ļaunu cilvēku, kurš izlems peldēties uzpludinājumā, ieraus dzelmē negants pārcēlājs, kura dvēsele joprojām nav radusi mieru un alkst pēc atriebības.
Anfabrikas pagrabu izcelsme
Mūsdienās Anfabrikas klintis ir vienas no Līgatnes populārākajiem tūrisma objektiem. Tajās izcirstie pagrabi savulaik pildījuši praktisku funkciju, nodrošinot ideālus apstākļus dažādu pārtikas produktu glabāšanai. Pirmie pagrabi šeit izcirsti pirms vairāk kā 200 gadiem laikā, kad Līgatnē celtas dzirnavas papīra ražošanai. Attīstoties papīra ŗažošanai, palielinājās arī iedzīvotāju skaits, kas laika gaitā rezultējās ar jaunu pagrabu izciršanu. Kopumā Anfabrikas klintī atrodami 13 pagrabu izcirtumi. Pēc otrā pasaules kara, pārvietojot fabrikas strādnieku dzīvokļus, samniekošana Anfabrikas pagrabos pamazām apsīka. Pašlaik tie jau vairākus gadu desmitus netiek izmantoti. Klintis ir valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
