Stiklu purvs - klusuma anatomija
Reizēm pasaulē visbiedējošākā
parādība ir klusums. Starp mirušiem kokiem, bezvēsts pazudušu dvēseļu balsīm un
laika zoba saēstiem vaboļu hitīna korpusiem ir tikai klusums. Miris klusums. Un
Tu tajā.
Stiklu purvs jeb purvu grupa
izvietota Ziemeļkurzemē, Kursas zemienes Ugāles līdzenumā. Agrāk šajā
teritorijā rāmi un ne tik rāmi viļņojies Baltijas ledus ezers, taču, mainoties
klimatiskajiem apstākļiem, apvidus pamazām pārpurvojies, laika gaitā izveidojot
vidējam latvietim mazpazīstamos Vasenieku purvu, Vanagu purvu, Pumpuru purvu,
Zvaguļpurvu, Bērzpurvu un Lūžniekpurvu. Oficiāli atzītā versija vēsta, ka Stiklu
purvi savu nosaukumu ieguvuši no Stikliem – ciema Ventspils novada Puzes pagastā,
taču reti kurš ir dzirdējis purvu nosaukuma otru stāstu.
Stāsts par ellišķīgo fabrikas brigadieri
Kāda teika, kuras nav, vēsta, ka 19. gadsimta celtajā Annahites (ciema agrākais nosaukums) stikla fabrikā reiz strādājusi kāda barga brigadiere, kura nav devusi ne atelpas fabrikas darbiniekiem, dzenājot tos līdz spēku izsīkumam. Nabaga stikla pūtēji pat mēļojuši, ka brigadierē mājojis pats velns. Nevarēdami vairs izturēt velnišķīgās sievietes izdarības, darbinieki nolēmuši viņu pārmācīt, ieslēdzot karstajā krāsns telpā. Domāts, darīts – kamēr brigadiere gājusi apskatīt krāsnī ievietoto stikla porciju, vīri aizbultējuši durvis, pirms tam vēl piemetot krāsnī prāvu daudzumu ogļu. Pieaugošās svelmes iespaidā sieviete sākusi kliegt, bet darbinieki aiz durvīm tik smējušies. Kliedzieni kļuvuši aizvien skaļāki, tie mijušies ar draudiem un lāstiem, bet aiz durvīm stāvošos tas tikai uzjautrinājis. Pēkšņi atskanējis metālisks blīkšķis, stikla pūtēji sabijušies, un, vienojoties, ka mācība nu jau būs gūta, durvis atbultējuši. Tikko kā tas izdarīts, no stikla dedzinātavas agonijā, stikla lausku sašķaidītu seju izmetusies brigadiere. Izrādās lielā karstuma dēļ bija sprāgusi krāsns ar visu tajā esošo stikla porciju. Tenterējot un bļaujot, sieviete, klupdama krizdama, aiznesusies uz purvu pusi. Attopoties no izbīļa, fabrikas strādnieki gan metušies sievietei pakaļ cerībā to izglābt, taču nekur vairs nav atraduši. Bijusi tikai asinīm klāta purva taka, kas atdūrusies pie kāda milzīga akača. Kopš tā laika purvā mēdzot atgadīties dīvaini notikumi – klīst nostāsti par sievieti asiņainu seju, kas raujot purvā tos, kas skaļi uzvedoties un dzerot no stikla traukiem. Iespējams, tāpēc Stiklu purvs mīl klusumu, kas mēdz pārsteigt, vilināt un uzdzīt tirpas vienlaikus.
Stiklu jeb Vasenieku purvā
ierīkota aptuveni 4 kilometrus gara dēļu laipa, kuras galā gājienu iespējams
turpināt gar grāvja malu, tādejādi veicot apļveida maršrutu. Purva liegums
iekļauts Natura 2000 Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.